Organizācijā, kur AI sāk pārņemt uzdevumus, tas nenotiek visiem vienlaikus. Darbinieks, kurš uzdevumu izpilda ikdienā, to parasti pamana pirmais: daļa darba noris ātrāk, vai kāds rīks izdara kaut ko, kam iepriekš bija vajadzīgs kolēģis. Vadītājs to redz vēlāk, kad modelis atkārtojas un kāds izvēlas par to ziņot — vai nē. Valde to pamana tikai tad, kad tas izpaužas kā skaitlis: mazāk piesaistīta ārējā darbaspēka, vakance, kas netiek aizpildīta, komanda, kas paveic vairāk darba bez paplašināšanas.
Šī secība ir problēma. Ne tāpēc, ka kāds ir nolaidīgs, bet tāpēc, ka vieta, kur pārmaiņa vispirms kļūst redzama — darba vieta — parasti nav vieta, kur tiek pārskatīti stratēģiskie pieņēmumi. Līdz brīdim, kad pārmaiņa sasniedz valdes galdu, pieņēmums dažkārt jau mēnešiem nav bijis spēkā.
Trīs kategorijas, kas šeit pastāvīgi atkārtojas: uzdevumi, ko AI var pilnībā pārņemt, uzdevumi, kuros AI veic darbu cilvēka uzraudzībā, kas ar pamatojumu apstiprina vai noraida, un uzdevumi, kas paliek cilvēku darbs. Neviena no trim nav fiksēta. Uzdevums, kas pagājušajā gadā ietilpa trešajā kategorijā, šogad var būt otrajā. Tas nav kaut kas, kas tiek noteikts vienreiz un pēc tam paliek spēkā — tas ir kaut kas, kas mainās, katram uzdevumam, katrai komandai, un ne visur vienādā ātrumā.
Tāpēc divi salīdzināmi uzņēmumi vienā nozarē redz atšķirīgu realitāti. Vienam uzņēmumam ir procesi, ko viegli var sadalīt atkārtojamos soļos; tur pārmaiņa ir redzama un ātra. Otram uzņēmumam ir darbs, kas cieši saistīts ar izņēmumiem, kontekstu un sarunām; tur mainās mazāk, vai tikai vēlāk. Atšķirība nav ambīcijās vai budžetā. Tā slēpjas paša darba būtībā un tajā, cik labi kāds organizācijā šo darbu pazīst.
Valde vada, balstoties uz apkopotiem rādītājiem: apgrozījums uz komandu, procesa caurlaides laiks, izmaksas uz slodzes vienību (FTE). Pārmaiņa uzdevuma līmenī tur parasti izpaužas tikai tad, kad tā ir pietiekami liela, lai ietekmētu apkopoto rādītāju. Līdz tam pieņēmums, uz kura balstās stratēģija — "šim procesam vajadzīgs šāds komplektējums", "šis konkurents to nevar izdarīt ātrāk" — vienkārši turpina pastāvēt, pat ja tas vairs neatbilst patiesībai. Neviens to neatsauc, jo tas nav neviena uzdevums.
Tas padara šo tēmu grūti novietojamu pareizajā vietā. Tas, ko atsevišķs vadītājs dara ar savu komandu, ja uzdevums izzūd vai mainās, ir šī vadītāja ziņā un ietilpst atsevišķu tiesisko prasību jomā; par to mēs padomu nesniedzam. Šeit runa ir par kaut ko citu: vai pieņēmums, uz kura balstās stratēģija, joprojām atbilst tam, kas patiešām notiek.
Nav vajadzības gaidīt, līdz pārmaiņa parādās apkopotajā rādītājā. Ir trīs vietas, kur signālu var uztvert agrāk nekā pašā valdē.
Pirmā vieta ir pats uzdevums: kas to izpilda, un vai šī persona vēl ir vajadzīga visam uzdevumu kopumam vai tikai tā daļai. Otrā vieta ir pieņēmums, kas saistīts ar uzdevumu — kas tieši ir stratēģiskais pieņēmums un kā pārbaudīt, vai tas joprojām ir spēkā nosaka, vai kāds šo pieņēmumu jebkad ir apzināti fiksējis, un tātad — vai to jebkad var apzināti pārskatīt. Trešā vieta ir priekšstats pašā valdē: kāpēc valdes locekļu priekšstati par vienu un to pašu tēmu atšķiras parāda, ka trīs valdes locekļi var redzēt to pašu tirgu un tomēr izmantot trīs atšķirīgas laika skalas tam, kad kaut kas kļūst nozīmīgs.
Valdes komandas pašnovērtējuma salīdzinājums ar ārējiem signāliem nesniedz prognozi. Tas sniedz momentuzņēmumu: šis ir tas, ko rāda nozare, šis ir tas, ko domā komanda, un šeit ir atšķirība. Vai šī atšķirība saglabāsies pēc sešiem mēnešiem, nav iespējams garantēt — nozares dati mainās, regulējums pārvietojas, konkurents var kustēties gan ātrāk, gan lēnāk, nekā liecina viņa publiskie signāli.
Rezultāts arī neko nepasaka, ja ievaddati nav pareizi. Pieņēmumu saraksts ir tikai tik labs, cik godīgi kāds atzīst, ka pieņēmums patiesībā jau gadu nav pārbaudīts. Un metode neko nesaka par to, *ko* valdei ar šo informāciju darīt — tas paliek pašas valdes izvēle, nevis kāda novērtējuma ziņā.
Uz pamatjautājumu — kuru darbu šajā konkrētajā uzņēmumā patiešām var pārņemt AI, kurā kategorijā un ar kādu uzraudzību — atbild, izmantojot FTE TO AI darba skenēšanu, izvērtējot katru uzdevumu atsevišķi.
Nesāciet ar novērtējumu par to, cik daudz darba mainīsies, bet gan ar jautājumu, kādi pieņēmumi ir pašreizējās stratēģijas pamatā un kad tie pēdējo reizi tika pārbaudīti. Tas saskan ar to, kā uzturēt stratēģiju aktuālu, neveicot pilnīgu pārskatīšanu katru ceturksni, un ar jautājumu, kurus lēmumus labāk atlikt, līdz kļūst skaidrs, kā AI attīstās šajā konkrētajā gadījumā.
Kas vēlas uzzināt, kā ar to klājas viņu pašu organizācijā, var sākt ar bezmaksas pieņēmumu pārbaudi: īsu procesu, kurā jūs nosaucat savas stratēģijas svarīgākos pieņēmumus un par katru pieņēmumu redzat, kad tas pēdējoreiz apstiprināts. Pilnā pārbaude, kurā līdzās viens otram ir nozares dati, pašnovērtējums un pieņēmumu saraksts, tiek izstrādāta.
Stel uw vraag. Vaak zit de echte vraag een laag dieper — daar mag ik naar vragen.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.